Dāvināšana ir spēcīga, un dod prieku tam, kas dāvina, un tik pat daudz prieka dāvanu saņēmējām. Kad mēs dāvinām kaut to, un skatāmies kā cits to atver un priecājas, lielākā daļa no mums jūt siltumu, un arī prieku. Pētījumi liecina, ka cilvēki gūst labumu gan emocionāli, gan fiziski, sniedzot un veicot brīvprātīgo darbu. Tas ir pareizi. Vēlaties palielināt savu pašcieņu, pazemināt holesterīna rādījumus vai pazemināt savas ķermeņa masas indeksu? Dodiet kādam dāvanu.
"Mēs iztikam ar to, ko mēs iegūstam. Mēs dzīvojam ar to, ko mēs dodam."- Winston S. Churchill
Prosociālā uzvedība attiecas uz "brīvprātīgām darbībām, kas domātas, lai palīdzētu vai gūtu labumu citam". Kas motivē mūs būt prosociāliem? Kā mēs varam uzlabot šīs jūtas, lai mums vēlētos dod vairāk?
Sociālie sakari veicina augstsirdīgu rīcību
Pētījumā, kas bija publicēts starptautiskajā žurnālā "Laime un attīstība" (International Journal of Happiness and Development), zinātnieki paziņoja, kā sociālie sakari palīdz pārvērst augstsirdīgu uzvedību pozitīvās izjūtās priekš devējam. Vairākos pētījumos zinātnieki secināja, kā dāvināšana rada vislielākās laimes sajūtas dāvinātājam, un dāvināšana veicina sociālo saikni.
Tam ir jēga. Dāvināšana ir līdzdalības akts priekš pasaules un mūsu attiecībām. Tātad, dāvināt no grupas, nevis kā privātpersona, vai veikt anonīmu ziedojumu liek mums justies laimīgākiem.
Šī ir laba ziņa organizācijām, kas vēlas veicināt darbinieku laimi. Kolektīvās dāvināšanas koncepcijas un konsekventas un pareizas KSA programmas izmantošana ir atbilstošs risinājums, kurā dāvināšanas priekam piemīt daudz priekšrocību.
Kad darbinieki piedalās organizētā dāvināšanas programmā, tur parasti notiek grupu mācīšanās un iesaistīšanās process. Korporatīvās pilsonības konsultēšana (Consultancy of Corporate Citizenship) pēdējais pētījums atklāja, ka darbinieku iespēja piedalīties šādā veidā aktivitātēs var dot atdevi uzņēmumiem, samazinot apmācības un attīstības izmaksas.
Iespējams, jūs esat dzirdējuši par ziedošanas loku. Tā ir augoša tendence līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kuri nāk kopā, lai apvienot savus centienus ziedot. Bieži vien tā tiek aprakstīta kā savienojums starp grāmatu klubu un investīciju grupu, dodot ziedošanas lokam tieši šo jēdzienu: jā ziedot kopā, tad būs liela atlīdzība visiem.
Inovatīvas idejas bieži vien ir acu priekšā
Catalyst Global, pamatojoties uz šo un citu pētījumu par dāvināšanas spēku, nolēma attīstīt komandas veidošanas aktivitātes, kas maksimizētu prieku no kopēja ziedojuma. Tā kā novatoriskam idejām bieži gadās, atbilde bija pārsteidzoši vienkārša!
2015.gada decembrī Catalyst Global komandas veidošanas tīkls kļuva par mūža biedru Buy1GIVE1 (B1G1). B1G1 ir globāla uzņēmējdarbības dāvināšanas ierosme. B1G1 programmā 100% no B1G1 dalībnieku ieguldījumiem tiek tieši nodoti partneru bezpeļņas organizācijām (NVO). B1G1 koncentrējas uz to, cik lielā mērā ziedojums ietekme uz cilvēku dzīvi, nevis tikai uz noziedotajām summām.
Tāpat kā lielākā daļa no novatoriskam komandas veidošanas programmām, Catalyst Global vairāk nekā pirms 25 gadiem sniedza komandas dārgumu medības spēli priekš uzņēmumiem. Toreiz tika izmantoti vecie darbības rīki - kartes, pildspalvas un piezīmju klades. Tad 2013.gadā sadarbībā ar Bluehat Group tika uzsākta Go Team komandas veidošanas lietotne. Drīz tā kļuva par Catalyst klientu izvēlēto programmu visā pasaulē, un tā joprojām ir tirgus līderis.
Rakstot šo rakstu, man satricina doma par to, ka Go Give var tikt nokopēta, bet kā komandas veidošanas līderis ar 30 gadu pieredzi, Catalyst Global varēja to gaidīt. Korporatīva bungošana, lielie attēli, kartona ķīpa, un citas komandas veidošanas pasākumi (sarakstu var turpināt) - visas oriģinālās idejas nāk no Catalyst Global R&D komandas. Es var piedot, kad Go Give ir nokopēta - NVO projekti gūs tikai labumu!
“Atdarināšana ir atklātākais lišķības veids”, Oscar Wilde
Go Give ir dzimis, izmantojot B1G1 un Go Team kombināciju. Go Give dalībniekiem jāmēģina paveikt tik daudz kontrolpunktu izaicinājumu, cik iespējams noteiktā laika posmā. Tie ietver fotoattēlu uzdevumus, jautājumus, video uzdevumus un daudz ko citu! Un aizraujošs ir tas, ka katrs uzdevums ir saistīts ar B1G1 projektu, tādēļ komandas var izvēlēties projektu, kādām viņi vēlētos ziedot. Kad komandas pabeidz uzdevumu, viņi uzreiz palīdz vienam satriecošam B1G1 projektam.
Aiz Go Give - Go Team
Go Team ir jautrs un ietverošs, uz pieredzes pamatots mācīšanas rīks. Tas ir pierādījis ilgstošus ieguvumus gan indivīdiem, gan komandām. Dalībniekiem aktīvi jāattīsta empātija, vienlaikus pastiprinot savas prasmes strādāt komandā. Go Team prasa dalībniekiem pārtraukt vairākuzdevumu izpildi, izvairīties no apjukuma, un koncentrēties uz komandas uzdevumu. Galvenie komandas dinamikas elementi - komandas novēro, klausās, izstrādā stratēģiju kopā un efektīvi paziņo citiem komandas dalībniekiem. Atrodoties dažādās pasaules vietās, runājot dažādās valodās un ar sociālas kultūras atšķirībām, Catalyst Global ir kaislīga sabiedrība, kas ir saistīta ar pārliecību par efektīvu komandas veidošanas programmu iespējām, lai panāktu pārmaiņas cilvēku dzīvē un organizācijas.
Vēl 2 nedēļas, un mēs startojam
Mēs esam tik satraukti par pirmo globālo Go Give dienu. Mēs vēlamies piedalīties jautrā darbā, kuru mēs katru dienu redzam ar mūsu klientiem, bet tas ir vairāk nekā tas. Doma par to, cik daudz cilvēku mēs varam pozitīvi ietekmēt, ziedojot kopā, ir uzmundrinoša.
Tātad, kad jūs pamodīsities 12.decembrī, jūs zināsiet, ka kaut kur pasaulē cilvēkiem, kas jums deva komandas veidošanas pasākumus, ir jautri un viņi jūt dāvināšanas prieku.
Sekojiet mums sociālajos tīklos #GoGiveLikeUs
Kā jūsu komanda var piedzīvot dāvināšanas prieku? Go Give kopā. Rezervējiet Go Give nākamo komandas veidošanas pasākumu jūsu organizācijai.
Informācijas avoti:
Aknin, L.B., Dunn, E.W., Sandstrom, G.M. and Norton, M.I. (2013). Does social connection turn good deeds into good feelings? International Journal of Happiness and Development, 1(2), pp. 155-171. DOI: 10.1504/IJHD.2013.055643
Batson, Daniel C. “Altruism and Prosocial Behavior.”In The Handbook of Social Psychology, 4th ed., edited by Daniel T. Gilbert, Susan T. Fiske, and Gardner Lindzey. New York: Oxford University Press, 1998. ISBN: 0195213769.
Nancy E., Fabes R., “The Relations of Children’s dispositional Prosocial Behavior to Emotionality, Regulations and Social Functioning,”(1996), Dpt of Psychology, University of Nebraska, Lincoln.
Sadler D, Lloyd S., (2007), Neo-liberalising corporate social responsibility: A political economy of corporate citizenship, Department of Geography, University of Liverpool.
